Magnificat lūgšana

Augsti slavē Kungu mana dvēsele,*

un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā;

jo Viņš ir uzlūkojis Savas kalpones zemību.*

Redzi, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes.

Jo lielas lietas ir darījis pie manis Varenais,*

un svēts ir Viņa vārds,

un Viņa žēlsirdība paliek uz paaudžu paaudzēm*

tiem, kas Viņa bīstas.

Varenus darbus Viņš darīja ar Savu roku,*

izkaisīja tos, kas augstprātīgi garā.

Varenos Viņš nogrūda no troņa *

un paaugstināja pazemīgos.

Izsalkušos Viņš pildīja labumiem,*

bet bagātos atstāja tukšā.

Viņš uzņēma Savu kalpu Izraēli,*

atcerēdamies Savu žēlsirdību,

kā Viņš bija solījis mūsu tēviem,*

Abrahamam un viņa dzimumam mūžīgi.

Gods lai ir Tēvam un Dēlam,*

un Svētajam Garam,

Kā tas no iesākuma ir bijis,*

Tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžam. Āmen.