6.diena - 15.septembris
BŪT DIEVA KLĀTBŪTNĒ KONTEMPLATĪVAJĀ LŪGŠANĀ
“DIEVS IR KLĀTESOŠS UN VIŅŠ GAIDA MANI”
(Tēvs Anrī Kafarels)
Kad esat noskatījušies video, Jūs varat veltīt laiku iekšējai lūgšanai, to pabeidzot ar tēva Kafarela lūgšanu:
Ak Tu, kas mājo manas sirds dziļumos,
ļauj man pievienoties Tev manas sirds dziļumos.
Ak Tu, kas mājo manas sirds dziļumos,
es pielūdzu Tevi, mans Dievs, manas sirds dziļumos.
Ak Tu, kas mājo manas sirds dziļumos,
es atdodu sevi Tavai Mīlestībai manas sirds dziļumos.
Ak Tu, kas mājo manas sirds dziļumos,
ļauj man dzīvot kopā ar Tevi manas sirds dziļumos.
Ak Tu, kas mājo manas sirds dziļumos,
es vēlos to, ko vēlies Tu manas sirds dziļumos.
Ak Tu, kas mājo manas sirds dziļumos,
pagodini savu svēto Vārdu manas sirds dziļumos.
Ak Tu, kas mājo manas sirds dziļumos,
izgaismo vistumšākos nostūrus manas sirds dziļumos.
Tēvs Anrī Kafarels
Kungs, dod mums lūgšanas žēlastību, lai mēs ar tēva Anrī Kafarela palīdzību paliktu uzticīgi kontemplējošai lūgšanai.
Meditācijai
TĒVS KAFARELS – MŪSU SABIEDROTAIS CEĻĀ PIE DIEVA
''BET MĪLESTĪBA IR MANA BŪTĪBA (MANA ESME)! ''
6. DIENA
Būt Dieva klātbūtnē kontemplatīvajā lūgšanā
“Dievs ir klātesošs un Viņš gaida mani" (Tēvs Anrī Kafarels)
Mūsu Pasaule gaida vairāk Dvēseļu
Mēs beidzot varēsim aptvert kristīgās lūgšanas patieso nozīmi, ko meklējām. Kā cilvēka ķermenī dvēsele ir katrā loceklī, katrā šūnā, tāpat Kristus mistiskā Miesa, ir izkliedēta pa visu zemes virsmu, un, lūgšanā, Jēzus Kristus žēlastība ir klātesoša katrā kristieša dzīvē. Sākumā zem pelniem ir tikai ogles, bet, kad dienu pēc dienas uz tām pūš varens Gara vējš – un tas tā patiešām notiek, kad mēs lūdzamies – spēcīga liesma uzliesmo, dzimst sauciens: Abba, Tēvs! (Sal. Rom 8,15). Gadu no gada Kristus lūgšanas uguns sasniedz visu kristieša būtību līdz viņu dziļumiem un pēc tam liek viņiem piedzīvot Svētā Pāvila lielisko pieredzi: "Es esmu krustā sists kopā ar Kristu, es vairs nedzīvoju, es vairs nelūdzu, tas ir Kristus manī kas dzīvo un lūdzas".
Tāpēc kristietis lūgšanā atbild uz aicinājumu, ko Jēzus liek viņam dzirdēt dvēseles noslēpumā, kuru Dievs jau adresēja Vecā likuma taisnīgajiem: “Mans dēls, dod man savu sirdi ". Dod man savu sirdi, savas lūpas, savu dzīvi; es gribu lai tevī un caur tevi – tāpat kā caur visiem manas Baznīcas locekļiem – tiek pagodināts Tēvs, tiek dziedātas Viņam slavu dziesmas, tiek izteikta pateicība Viņam par neuzvaramo mīlestību, lai turpinātu manu aizlūgšanu par nelaimē nonākušo cilvēci. Es gribu, lai tevī un caur tevi tiek izteikta vēlme, kas deg manī: Tēvs, lai Tava valstība nāk.
Tas ir kristīgās lūgšanas noslēpums, mistērija: tā ir Mūžīgā Dieva Dēla lūgšana, kas ir ielikta cilvēka sirdī un tiek izdzīvota Baznīcā, Kristus Miesā.
Tēvs Anrī Kafarels
Zelta Gredzens (L’Anneau d’Or), n° 91, 1960.g. janvāris-februāris